Mores kauju muzejs
 







- Ekspozīcijas telpa-noliktava

- Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai

- Publiskās infrastruktūras pilnveidošana

- Zivsaimniecības projekts

- Kultūrvēsturiskais mantojums

- "Amatniecības darbnīca"

- Kapacitātes stiprināšanas projekts


 
 

2009.gada Aktualitātes

Lāčplēša diena 2009. gada 11.novembrī.

Lāčplēša diena Mores kauju muzejam iezīmējās ar trim pasākumiem.

1. Dienā muzeja darbinieki uzņēma muzejā Barkavas pamatskolas skolēnu ekskursiju un kopā ar viņiem izstaigāja Mores kaujas vietas un noliekot ziedus kritušiem karavīriem. Skolēni saņēma izsmeļošu stāstījumu par Mores kaujām un latviešu karavīriem 2.pasaules karā.

Barkavas skolēnu ekskursija Mores kaujas vietās  Barkavas skolēnu ekskursija Mores kaujas vietās  Barkavas skolēnu ekskursija Mores kaujas vietās 

Ekskursiju organizēja Barkavas skola „Dzimtenes mācības” ietvaros. Pareizs veids, kā apgūt Latvijas vēsturi, gari nediskutējot par „kontekstiem”, bet sniedzot zināšanas skolēniem par savu valsti.

2. 11.novembra vakarā Siguldā Lāčplēša dienai veltītajā svinīgajā pasākumā barikāžu dalībniekiem pasniedza Valsts apbalvojumu 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi, tai skaitā Mores pagasta vīriem.

Biedrība „Mores muzejs” iesniedza 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmes valdei ierosinājumu piešķirt 39 Mores pagasta iedzīvotājiem Valsts apbalvojumu par ieguldījumu, drošsirdību un pašaizliedzību Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanā piedaloties 1991.gada janvārī barikādēs Rīgā. Pirms tam kopā ar pagasta tā laika aktīvistiem tika veikts darbs barikāžu dalībnieku apzināšanā. Iesāktais darbs Atmodas laiku liecību vākšanā jāturpina.

1991.gada barikāžu Piemiņas zīmes pasniegšana  1991.gada barikāžu Piemiņas zīmes pasniegšana  Gods kalpot Latvijai!  Mores pagasta vīri pēc Valsts apbalvojuma saņemšanas 

3. Lāčplēša dienas izskaņā Mores kaujas piemiņas parkā pulcējās Mores pamatskolas skolēni un pagasta iedzīvotāji, lai piedalītos pasākumā. Mores pensionāru apvienības vadītāja I.Kļaviņa izjusti norunāja E.Virzas poēmu par pulkvedi Oskaru Kalpaku „Pulkveža atgriešanās”. Pa lāpu izgaismotu taku dalībnieki devās nolikt ziedus pie Mores kaujā kritušo latviešu karavīru Memoriāla. Piemiņas brīdī muzicēja jauniešu pūtēju orķestris no Siguldas.

Dzestrais rudens vakars pasākuma dalībniekiem noslēdzās pie ugunskura un karstas tējas, par ko bija parūpējušās Mores pagasta zemnieku saimniecības „Saulītes” un „Kalna Višņi”.


Otrā pasaules kara Mores kauju 65.gadadienas atceres

pasākums 2009.g. 3.oktobrī:

plkst. 12.00 Svētbrīdis kaujās kritušo Latviešu leģionāru kapsētā pie Roznēnu ozola

1.    Pasākumu atklāj Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvis kpt. Aleksejs Ozoliņš.
2.    Latvijas Valsts himna Jaunsardzes orķestra izpildījumā.
3.    Siguldas novada domes pārstāvja Aivara Jakobsona ievadruna.
4.    NBS kapelāna Raimonda Krasinska svētvārdi.
5.    Dzied Latvijas Nacionālo karavīru b-bas koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns):
a.    „Lāčplēša dziesma”;
b.    „Vīru zvērests”.
6.    Zemessardzes komandiera plkv. Jura Zeibārta uzruna.
7.    Jaunsardzes orķestris spēlē „Daugaviņa puto balta”.
8.    Latvijas Kara muzeja direktores Aijas Fleijas uzruna.
9.    Ziedus noliek Mores kauju virsnieki – rotu komandieri vlt. Rolands Kovtuņenko un kpt. Atis Homka, pēc tam pārējie.
10.    Noslēguma vārdi.
 

Mores kauju piemiņas parks (ap plkst. 13.30)
1.    Pasākumu atklāj Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvis kpt. Aleksejs Ozoliņš.
2.    Dzied Latvijas Nacionālo karavīru b-bas koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns) „Dziesma zobenam”.
3.    Aizsardzības ministrijas, NBS un Saeimas pārstāvju uzrunas.
4.    Dzied Siguldas Valsts ģimnāzijas jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš).
5.    Uzrunā Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
6.    Uzrunā Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pr-js Edgars Skreija, Latviešu Virsnieku apvienības pr-js Normunds Aizpurs.
7.    Dzied Siguldas Valsts ģimnāzijas jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš).
8.    Mores kauju virsnieku – rotu komandieru vlt. Rolanda Kovtuņenko un kpt. Ata Homkas īsas atmiņas par kaujām Morē.
9.    NBS kapelāna Raimonda Krasinska svētvārdi.
10.    Svinīgais salūts (ZS 19. KB zemessargi).
11.    Dzied Latvijas Nacionālo karavīru b-bas koris „Tēvija” (diriģents Jānis Sējāns) „Svēts mantojums”.
12.    Dzied Siguldas Valsts ģimnāzijas jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš).
13.    Noslēguma vārdi. Kori „Atvars” un „Tēvija”, Jaunsardzes orķestris un visi klātesošie spēlē un dzied „Šeit ir Latvija”.
14.    Atceres pasākumu noslēgumā saviesīga pēcpusdiena parkā pie ugunskura, baudot līdzpaņemto, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības sarūpētās siltās karavīru pusdienas.

Mores kauju muzejs – ekspozīcijas apskate pēc piemiņas pasākumiem visas dienas garumā.


Baltijas ceļa 20 gadadienu un 70 gadus kopš Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanas Mores kauju muzejā 22.un 23. augustā atzīmēja ar talku.

Biedrība „Mores muzejs” pulcināja talciniekus, lai Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīciju papildinātu ar jaunu elementu – dzeloņdrāšu aizsprostu, kādi pirms 65 gadiem bija Siguldas aizsardzības līnijā. Mores pagasta teritorijā šai aizsardzības līnijā cīnījās latviešu karavīri par savu zemi un Rīgu. Muzeja brīvdabas ekspozīcijā ir apskatāmi: padomju armijas tanks, metāla bunkurs, vieglā automašīna „Vilītis”, kara laiku karavīru virtuves katls u.c. eksponāti.

Katru gadu Mores kauju muzejs savus apmeklētājus iepriecina ar jaunumiem, šoreiz tas ir jauns elements brīvdabas ekspozīcijā. Uzbūvēt nožogojumu bija iecerēts sen. Šogad Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība atbalstīja mazo projektu „Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijas labiekārtošana”, piešķirot biedrībai 250 LVL kara laiku aizsprostojuma izbūves darbiem. Vietējie iedzīvotāji palīdzēja ar kokmateriāla un dzeloņdrāšu dāvinājumu un piedalījās sagatavošanas darbos. Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvis, rotas komandieris Mores kauju laikā Rolands Kovtuņenko sniedza nepieciešamās konsultācijas.

Pirms talkas bija paveikti priekšdarbi: koka statīvu sagatavošana, materiālu un darba rīku iegāde. Kopīgā darbā bija jāpaveic sarežģītākais - pēc pirmskara karavīru rokasgrāmatā atrastās informācijas jāveido dzeloņdrāšu aizsprosts. Darbā piedalījās 16 talcinieki, vispirms jau visi biedrības „Mores muzejs” biedri ar ģimenēm, Mores jaunieši – Jaunie GNP rendžeri Jānis Saulītis un Alvis Cimža, muzeja draugi un atbalstītāji no Olaines, Ķekavas, Slokas, Tukuma novada, Vangažiem, Baldones un pat Itālijas. Darbam visi piegāja nopietni un pret vakaru viss bija paveikts.

Muzejā talcinieki varēja iepazīties ar jaunizveidotām izstādēm, kā „Baigais gads mākslinieka Sigismunda Vidberga skatījumā”. ”. Tie ir 12 grafikas darbi no albuma „Aiz dzelzs priekškara”, ko S. Vidbergs radījis trimdā no 1952. -1953.gadam. Albumu izstādīšanai muzejā ir savulaik dāvinājis Aivars Jerumanis.

Nākošo dienu talcinieki veltīja atpūtai un veica garāku pārgājienu gar Siguldas aizsardzības līniju, kur mežs un daba saglabājusi zemē kara cirstās rētas: ierakumus un bunkurus.

Jaunie reindžeri sagatavo pamatni  Izejmateriāli kā pirms 65 gadiem Morē – lopu aploku dzeloņdrātis  Talkā nodarbināti visi, lieli un mazi  Talkā nodarbināti visi, lieli un mazi 
Aktīvākais talcinieks   Lielā grants kaudze vairs nav  Kā darīsim tālāk?  Nākošais etaps  
Nākošais etaps   Pienākuši papildspēki  Pusdienas būs   Pusdienas būs  
Pusdienas godam nopelnītas   Pēcpusdienas darbi  Pēcpusdienas darbi  Pēcpusdienas darbi 
Pēcpusdienas darbi  Pēcpusdienas darbi 
Pārgājiens Mores kauju norises vietās   Pārgājiens Mores kauju norises vietās   Pārgājiens Mores kauju norises vietās   Tankista kāzu epizode  


Muzeju nakts Morē 2009

Šā gada 16.maija vakarā Mores kauju muzejs pulcināja apmeklētājus uz „Muzeju nakts” pasākumu, kas šeit notiek jau ceturto reizi. Šogad apmeklētājiem sagatavots īpašs vēstures vēstījums. No pašu pagasta cilvēku stāstītām un muzeja darbinieku pierakstītām atmiņām Mores pagasta kultūras nama dramatiskais kolektīvs „Oga” bija sagatavojis uzvedumu „Balti jēri, melni vilki”. Oriģināliestudējuma pirmizrādi muzeja pagalmā kuplā skaitā bija atnākuši noskatīties Mores pagasta iedzīvotāji ar visām ģimenēm. Un kā nu nē, jo visi notikumi šeit pat ir notikuši ar pazīstamiem un tuviem cilvēkiem. Patiesos morēniešu stāstus ar interesi noskatījās viesi no apkārtējiem pagastiem un vēl tālākām vietām, regulārie „ Muzeju nakts Morē” apmeklētāji un muzeja draugi.

Noskatoties izrādi, bijušais 1.rotas komandieris Mores kauju laikā Rolands Kovtuņenko paraudzījās uz tā bargā laika notikumiem ar civiliedzīvotāja acīm. Kara laikā Morē dzīvojušā Elmāra Bremšmita atmiņas bija iekļautas izrādē. Abiem kungiem bija interesanta tikšanās un kopīgu atmiņu, jo pirms apmēram 20.gadiem aizsākās Mores kauju piemiņas vietu veidošana, kurā abi aktīvi piedalījās. Tikko iznākusi R.Kovtuņenko grāmata „Mores kauja”, ko tagad var iegādāties muzejā.

Skatītāji muzejā varēja iepazīties ar jauno ekspozīciju „Skats no Padomju frontes puses”, kur jo skaudrāk parādās mūsu tautas traģēdija, kad divas lielvaras nolika mūsu tautas karavīrus vienu pret otru dažādās frontes pusēs. Siltus vārdus par redzēto teica rīdzinieki, kas muzeju apmeklēja pirmo reizi, bet kā teica, tad ne pēdējo.

Jaunieši uz ugunskura bija izvārījuši „burvju tēju”, kas patīkami sasildīja apmeklētājus dzestrajā vakarā. Jaunais eksponātu izkārtojums, kamīna siltums un diskusijas piesaistīja vēlīnos apmeklētājus līdz pat diviem naktī.

Muzejā pulcējas apmeklētāji  Muzejā pulcējas apmeklētāji  Muzejā pulcējas apmeklētāji  Mores jaunieši vāra „Burvju tēju” 
Satītājus uzrunā muzeja vadītāja Anta Brača  Pasākuma dalībnieki  Pasākuma dalībnieki  Izrāde „Balti jēri, melni vilki” 
Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  Izrāde „Balti jēri, melni vilki” 
Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  Izrāde „Balti jēri, melni vilki”  ”Tumša nakte, zaļa zāle” 
Neaizmirstulītes no Mores kaujas lauka aktieriem  Režisore Liene Cimže  Kopīgas atmiņas R.Kovtuņenko un E.Bremšmitam  Apmeklētāji muzejā 
Apmeklētāji muzejā  Apmeklētāji muzejā  Apmeklētāji muzejā  Apmeklētāji muzejā 
Mores muzeja suvenīri 


Pavasaris ievziedu laiks -
iepazīšanas laiks ar atlaižu karti Siguldas spieķis.

Atlaižu karte, „Siguldas Spieķis 24” - Jūsu ieejas biļete muzejos un pilīs, parkos un dabas objektos, atpūtas un izklaides vietās. Ar karti saņemsiet nozīmīgas atlaides nakšņošanai, ēšanai, velosipēda vai laivas nomai, skaistuma un veselības kūrēm un citiem tūrisma pakalpojumiem Siguldā un tās apkārtnē: Allažos, Bīriņos, Lēdurgā, Līgatnē, Morē, Nītaurē, Pabažos un citur. 18 bezmaksas iespējas iekļautas kartē un vēl 50 pakalpojumi pieejami par Siguldas Spieķa īpašajām cenām - šāds piedāvājums Latvijas tūrismā ir pirmo reizi! Iepazīstieties ar karti jau tūlīt un sekojiet līdzi jaunumiem!

Apmeklējot Turaidas muzejrezervātu ieejas maksa 1.50LVL, uzrādot atlaižu karti bezmaksas ieeja.
Apmeklējot Mores kauju muzeju ieejas maksa 1.50LVL, uzrādot atlaižu karti bezmaksas ieeja.
Apmeklējot Vienkocu parku ieejas maksa 2.00LVL, uzrādot atlaižu karti bezmaksas ieeja.

Pirts pakalpojumi viesnīcā Sigulda 5.00LVL, uzrādot karti bezmaksas.
Apmeklējot saunu, pirti, SPA pirts kompleksu atlaides līdz 20% atkarībā no izvēlētās viesnīcas.
Nakšņojot viesu namos vai viesnīcās atkarība no izvēlētās viesnīcas saņemsiet no 10 – 20% lielas atlaides divvietīgā numuriņā divām personām, kas ir aptuveni no 3.00 līdz 15.00LVL

Atlaides ēdināšanas pakalpojumiem atkarībā no izvēlētā pakalpojuma līdz 15% visam rezervētajam galdiņam.

Atlaižu kartes iepazīšanās cena aprīlī un maijā 6.00LVL pieaugušajiem un 3.00LVL bērniem.

http://tourism.sigulda.lv/public/lat/atlaizu_karte_siguldas_spiekis/sakums/

Bezrūpīgu atpūtu un neaizmirstamus piedzīvojumus!

Karti var iegādāties:
Siguldas tūrisma informācijas centrā, Valdemāra 1a, Sigulda
Turaidas muzejrezervātā, Turaidas 10, Sigulda
Bīriņu Pilī,
Cēsu TIC
Rīgas TIC, Rātslaukums 6


2009.gada 26.februārī

Mores kauju muzejā notika noslēguma pasākums projektam, kura darba programmu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, un jaunas izstādes „Skats no Padomju frontes puses” atklāšana.

Izstāde iekārtota projekta laikā izremontētajās telpās un atbilst projekta finansētāju atbalstāmai jomai-nonkonformistiskā padomju mantojuma saglabāšana. Jaunā izstāde ir kā rosinājums parādīt šo pretrunīgi vērtējamo padomju laiku mantojumu.

Viss Mores muzejs ir veidošanās procesā un mēs- biedrība „Mores muzejs” sagaidām dāvinājumā no tautas eksponātu un ideju papildinājumu. Mēs visi veidojam šo muzeju tādu, kādu to vēlamies redzēt.

Projektam piešķirtais finansējums paver jaunas iespējas muzeja attīstībā. Plašāka informācija sadaļā „Projekts”.

Projekta noslēgums  Projekta noslēgums  Projekta noslēgums  Projekta noslēgums 
Projekta noslēgums  Projekta noslēgums  Projekta noslēgums  Projekta noslēgums 
Projekta noslēgums  Projekta noslēgums

     

"Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, LV-2170 Tālruņi: +371 64147236, +371 29446115