2019.gada aktualitātes
Šogad Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas 100 gadadiena.
Latvijas armijas uzvaras diena pār Bermonta karaspēku 1919.gada 11. novembrī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu.
Mores kauju muzeja krājumā ir nonākusi Latvijas armijas virsleitnanta Jāņa Lapiņa dienasgrāmatas viena burtnīca ar ierakstiem no 1920.gada novembra līdz 1921.gada maijam un daži dokumenti, ko, iespējams, saglabājusi viņa sieva Sofija Elkšņu pagastā.
Virsleitnants Jānis Mārtiņa dēls Lapiņš Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. Oktobrī, Rīgā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā, apbalvots ar Lāčlēša Kara ordeni par cīņu 1919. g. 20. novembra naktī Zemgalē kaujā pie Grāvendāles muižas. Lapiņš pirmais ar savu vadu šķērsoja Lielupi un ieņēma tās kreiso krastu, izsistdams pretinieku no pozīcijām un sekmēdams visa bataljona pārcelšanos pāri upei. Lapiņa varonība atzīmēta jau iepriekš kaujās pie Birzgales muižas un Bauskas stacijas.
Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/670 viņam pasniegts 1921.gada 10. aprīlī.
Fragmenti no Jāņa Lapiņa dienasgrāmatas:
24.marts Ceturtdiena
Šodien dabūju apliecību par atļauju doties pirmā likumīgā laulībā ar Sofiju Konstantīna m. Jakovļevu apliecība zem #2455 no 21.III.21.
Lāčplēša kara ordeņa svinīgā izdalīšana notiks nevis 3., bet 10.aprīlī uz Esplanādes laukuma, tad arī mana laulība būs jāatliek uz vēlāku laiku, pēc 10.aprīļa, kad būšu saņēmis ordeni.
5.aprīlis Otrdiena
Šodien bija armijas mēģinājuma parāde priekš nākamās piektdienas parādes, kad tiks izdalīti Lāčplēša kara ordeņi. Es parādē nepiedalīšos, jo visa ložmetēju rota neņem dalību.
6.aprīlis Trešdiena
Šinīs dienās “Latvijas Kareivī” būs saraksts ar tiem karavīriem, kuri 10.aprīlī tiks apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni, starp citiem būs arī mans vārds.
Kad dabūšu ordeni, tad uz vienu mēnesi prasīšu atvaļinājumu un braukšu uz mājām.
9.aprīlis Sestdiena
Dabūju šodien zināt priekš manis ļoti patīkamu ziņu. Mani iecēla par Carnikavas muižas pārvaldnieku. Muižas zemi apstrādāsim priekš mūsu pašu vajadzībām. Muiža atrodas 26 verstis no Rīgas, uz Carnikavu būs kuģīša satiksme. Uz muižu man dos 16 karavīrus un 6 zirgus. Galvenais mums būs jāstāda kartupeļi, kāposti, burkāni un citi dārzeņi. No saimniecības noliktavas mēs neko nedabūšot, būšot jāiztiek pašiem ar savu. No armijas saimniecības daļas saņemšu darba ratus. Tad dabūšu vairākus tūkstošus avansu, tad varēšu nopirkt sēklas kartupeļus, lai varētu apsēt 26 pūrvietas. Galvenais labums, ka būšu ārā no Rīgas svaigā gaisā un pie veselīga darba, kuru pirms kara mācījos un biju nodomājis ar to pastāvīgi nodarboties. Karš piespieda mācīties citu zinātni, kuru nekad nebiju iedomājies un kura man bija riebīga, tomēr pēc panākumiem uz to tā neskatos un nu varbūt, ka es visu mūžu palikšu karavīrs.
Rītu būs parāde uz Esplanādes laukuma, kad arī izdalīs Lāčplēša kar ordeni. Mums jāierodas uz laukuma pl.9. Parāde sāksies pl.10. Pēc apbalvošanas būs sapulce un arī mielasts un pēc tam opera.
10.aprīlis Svētdiena
Pulksten 10 no rīta uz Esplanādes laukuma bija nostājušās visas karaspēka daļas uz parādi. Sāka ierasties dažādi ārzemju priekšstāvi un ministri. Apbalvošana vilkās ļoti ilgi, bija vairāk kā 100 apbalvojamie. Tika piesaukti pie galda, kur Satversmes Sapulces priekšsēdētājs piesprauda Lāčplēša ordeni, pēc tam sākās parāde. Ordeņa izdalīšanā piedalījās Satversmes Sapulces prezidents Čakste un divīzijas komandieris pulkvedis Apinis. Parādē piedalījās kājnieku daļas, ložmetēji, artilērija, kavalērija, bruņotie automobiļi un beidzot tanki.
Pēc parādes visi jaunie Lāčplēši ar Satversmes Sapulci priekšgalā gāja uz Bruņinieku ielas namu, kur bija sagatavots gards mielasts, kurš vilkās dažas stundas. Pēc tam visi kopā nofotografējāmies. Plkst.7 visi jaunie Lāčplēši bija ielūgti operā uz “Eleja”.
Pēc operas, mēs valmierieši salasījāmies Metropoles restorānā uz slēgtu vakaru, kur piedalījās tikai jaunie Lāčplēši. Es pārnācu mājās pl.24. Citi palika un varbūt vēl uz nākošo dienu. Laiks šodien bija sevišķi skaists.
Rakstu sagatavoja Mores kauju muzeja vadītāja Anta Brača.
Mores kauju piemiņas pasākums 2019.gada septembrī.
Šogad ir izmainīts pasākuma norises laiks.
Mores kauju piemiņas pasākums notiks piektdienā 27. septembrī.
Sākums 12:00 ar svētbrīdi latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.
14:00 atceres pasākums Mores kauju piemiņas parkā.
No 9:00 Mores kauju muzejā atvērto durvju diena. Gaidām pasākuma dalībniekus līdz 18:00.
Šī gada jaunumi, ko vēl var paspēt apskatīt Mores kauju muzejā.
Morē jau jūtama rudens elpa. Vasaras izskaņa ir saulaina un ceļi uz Mores pagasta tūrisma apskates objektiem ir ļoti labi. No Līgatnes puses ved pavisam jauns asfaltēts ceļš, bet no Siguldas puses šogad uzklāts melnais ceļa segums ir līdz Kārtūžiem.
Mores kauju muzejā apskatāmas jaunas izstādes par 1.pasaules karu Vidzemes pusē, jaunās Latvijas valsts tapšanas notikumi 1919.gadā un Latvijas armijas 100gadei veltīts foto stends.
Muzeja 2.stāvā plašs suvenīru piedāvājums un mājamatniecības darbarīku izstāde.
Vasaras saulei veltītā rokdarbu izstāde “’Pērles un vasara” vēl apskatāma līdz 10.oktobrim.
Mores kauju muzejā notiks rokdarbnieču vasaras pasākums.
Muzejā ir atvēra izstāde, kurā izstādīti ar pērlīšu rakstiem un krāsainiem ziedu motīviem rotāti tērpi.
Šā gada 13. jūlijā aicinām visas rokdarbnieces tikties pieredzes apmaiņas pasākumā Mores kauju muzejā ar saviem darbiņiem un meistarknifiņiem. Gaidām arī tās, kas vēl tikai meklē ieceres saviem vasaras tērpiem vai arī vēlas apgūt jaunas rokdarbu iemaņas. Paredzētas trīs pieredzējušu rokdarbnieču meistarklases. Būs iespēja pasākuma dalībniekiem demonstrēt savus rokdarbus.
Galvenais ir tikties, iepazīties un rast kontaktus neformālās sarunās. Katrai šādai tikšanās reizei ir turpinājums ilgtermiņā radošā sadarbībā starp dažādām tautas mākslas kopām un studijām.
Pasākumu organizē biedrība “Mores muzejs” ar rokdarbnieču līdzdarbošanos.
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.
Mēs vienmēr atzīmējam Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas notikumu 1918.gada 18. novembrī, bet vēl nozīmīgāki notikumi risinājās pēc tam 1919. gadā. Tikko dibinātajai valstij, kas 1.pasaules karā bija izlaupīta un zaudējusi pusi no iedzīvotājiem, ļoti sarežģītos politiskos apstākļos nācās cīnīties un nosargāt savu neatkarību.
Muzeju nakts pasākumā biedrība “Mores muzejs” ar Siguldas pašvaldības līdzfinansējumu bija sagatavojis apmeklētājiem iespēju iepazīties ar 1919.gada vēstures materiāliem par trim valdībām Latvijā un neatkarības cīņu notikumiem izstādes stendā un uzvedumā “Senie stāsti”. Mores amatierteātra aktieru izpildījumā 100 gadus saglabātajos atmiņu stāstos dzirdējām novadnieku - Mores Akenstakas muižas īpašnieka Herberta von Blankenhagena piedzīvoto landesvēra rindās un Līgatnes dzelzceļa strādnieka dienasgrāmatā rūpīgi fiksētos notikumus Līgatnē. Karavīru dziesmas skanēja Siguldas kultūras centra “Devons” vīru vokālā ansambļa “Saltavots” izpildījumā.
Par Cēsu rotas brīvprātīgo karavīru pirmajiem šāvieniem Latvijas atbrīvošanas karā un tās nesatricināmo uzticību valdībai stāstīja atv. pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš. Viņš izteica pateicību Mores pagasta “Peļņu” mājas saimniekam Artūram Melbārdim, kurš ar savu vēsturiskās atmiņas stāstu palīdzējis noskaidrot igauņu armijas karavīru bojāeju pārgājiena laikā Mores pagastā. Ē. Krieviņš Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vārdā dāvināja muzejam militāro karti, kurā ir informācija par igauņu armijas karagājienu Vidzemes pusē.
Muzeju nakts pasākums bija labi apmeklēts, ap 800-900 cilvēku. Plašā informācija masu mēdijos, interesantā programma, siltais laiks un labie ceļi uz Mori atvilināja gan jauniešus, ģimenes ar bērniem, gan vecāka gada gājuma cilvēkus. Visus priecēja sacensības “Reāls piedzīvojums” atrakcijās, kur daudzās ģimenes un bērni piedalījās līdz vēlam vakaram. Muzejā apmeklētāji uzturējās vēl pēc pusnakts. Muzeju nakts pasākumā piedalījās ļoti daudz vietējo iedzīvotāju, vispirms jau bērni ar vecākiem un vecvecākiem un arī tie, kam tieši interesē neapgūtā pagasta vēsture.
Mores muzeja kolektīvs pateicas visiem, kas piedalījās 1919.gada vēstures notikumu izzināšanā un atstāstā pasākuma apmeklētājiem. Paldies visiem brīvprātīgajiem palīgiem pasākuma norises nodrošināšanā, Mores ekoloģiskajām saimniecībām par piedalīšanos, Siguldas novada pašdarbniekiem un Siguldas novada pašvaldībai par pasākuma finansiālo atbalstu.
Anta Brača, Mores kauju muzeja vadītāja.
T.26699694
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.
Atmiņu stāsts par zaudēto dzimteni atgriežas mājās...
Mores pagasta Akenstakas muižas vēstures pētnieku grupa un projekta vadītāja Marika Celma uzgāja 1966.gadā Vācijā izdoto grāmatu “Am Rande der Weltgeschichte”. Šo grāmatu sarakstījis Akenstakas muižas īpašnieka dēls Herberts von Blankenhagens kā atmiņu stāstu par veco Vidzemi aptverot laika posmu no 1913.-1923. gadam.
Akenstakas muižas parka sakopšanas projekta noslēguma pasākuma laikā 2015.gada 25. augustā šī grāmata nonāca autora dzimtajā muižas pagalmā.
Grāmatā ir stāsts par 20.gadsimta vācbaltiešu muižniecības dzīvi un tās likteni, ko noteica 1.pasaules karš, revolūcijas Krievijā un Vācijā, cīņa par Latvijas valsts izveidi, brīvību un pastāvēšanu. Vācbaltiešu kopienas ietekme uz Latvijas neatkarības iegūšanu un nosargāšanu ir loti maz vēsturē parādīta un sabiedrībai maz zināma.
Autora atmiņas ir par šobrīd jau 100 gadu seniem notikumiem, kas skāra Vidzemes puses pilsētas un pagastus, kā Cēsis, Siguldu, Inčukalnu, Mālpili, Allažus, Mori, Nītauri, Līgatni, u.c. Tā ir arī mūsu vēsture, tikai citā skatījumā. Secinājums viens- grāmatai jābūt pieejamai latviešu lasītājam.
Grāmatas tulkošanu un saziņu ar autora mantiniekiem Vācija uzņēmās Indra Čekstere un ar lielu degsmi tulkojumu papildināja ar attēliem un ziņām par Blankenhāgenu dzimtas vēsturi . Grāmatas izdošanas projekta vadību veica Marika Celma, piesaistot atbalstītājus, kā Siguldas novada pašvaldību, VKKF, ģrāmatu apgādu Madris un daudzus citus.
Grāmatas atvēršanas svētki bija 2018.gada decembrī Mencendorfa namā Rīgā un Siguldas pils kompleksā. Grāmata nopērkama grāmatnīcās un var jau pieprasīt lasīšanai bibliotēkās. Iesaku visiem, kam interesē mazpazīstamas mūsu valsts vēstures lapaspuses.
Anta Brača, Mores muzeja vadītāja.
Laimīgu 2019. gadu visiem,
kuri ir ar mums un iecerējuši būt pie mums Mores kauju muzejā!
