2020.gada aktualitātes
Pieskāriens vēsturei.
Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumā egļu galotnēs vējš šalca skumjāk. Pirms mēneša mūžībā aizgāja pēdējais Mores kaujas kareivis Jānis Spičs (22.06.1923.-21.08.2020.). Šoreiz pāri egļu galotnēm neizskanēja Jāņa Spiča vienmēr teiktā uzruna savas ložmetējnieku komandas kritušo cīņu biedru, Liepiņa, Laurinoviča, Butes, Zālīša un no Mores kaujās gūtā ievainojuma mirušā komandiera virsleitnanta Graumaņa piemiņai. Arī Jānis tika ievainots 5.oktobrī, pēdējā Mores kaujas dienā, jau pēc atkāpšanās pavēles saņemšanas.
“Bez pagātnes nav nākotnes” – mēdz teikt cilvēki dažādos variantos. Šo sajūtu kopumu spēcīgi izjūtam, piedaloties Mores kaujās kritušo latviešu karavīru atceres pasākumos.
Katras tautas, tāpat kā katra cilvēka dzīvē, ir notikumi, laiks un datumi, kas bijuši nozīmīgi laika ritumā ar ietekmi vēl šodien.
Mores kauja notika 1944.gada rudenī no 25.septembra līdz 5.oktobrim. Tā bija pēdējā lielākā kauja Vidzemes pusē, kurā latviešu leģiona 19.divīzijas karavīri sīvās cīņās divas nedēļas aizturēja Sarkanās armijas virzību uz Rīgas jūras līci un Rīgu. Tas deva laiku vācu armijai organizēti atkāpties no Ziemeļvidzemes un Rīgas pilsētas un arī bēgļiem izbraukt uz Kurzemi, tādejādi ietekmējot turpmākos vēsturiskos notikumus.
Kauju laikā Mores zemē tika guldīti ap 75 kritušo karavīru, katrai kapu kopiņai bija pielikts krusts un plāksnīte ar karavīra datiem. Pēc pavēles vācu armijai atkāpties, More un turpmāk visa Latvija nonāca padomju varas rokās. Nekas netika saudzēts. Vairākus gadus pēc kara rudeņos vēl kādas rokas kapu kopiņām uzlika ziedus. Tomēr varas aizliegumi, laika zobs un dabas spēks visu nolīdzināja, bet tautas atmiņa un pretestības gars saglabājās.
Jānis Spičs, pēc Mores ievainojuma sadziedēšanas Vācijā, vēl 1945.gada martā tika nosūtīts karot Kurzemē. 24. maijā viņa rota nonāca gūstā. “Ar to brīdi sākās moku dzīve padomju lāģeros” saka Jānis savā dzīvesstāstā, ko viņš kā Latvijas patriots, ir atstājis savai ģimenei. Atmiņu stāsts nākošgad tiks izdots grāmatā un būs pieejams plašākai sabiedrībai.
Pēc izsūtījuma atgriezies Latvijā Jānis Spičs vairākas reizes kopā ar dēlu izstaigāja aizaugšos, bet neizzudušos kara ierakumus Morē.
No 1988.gada līdz 1994. gadam Latvijas Nacionālās karavīru biedrības biedri aktīvi darbojās, lai ar pienācīgu godu no apbedījumu vietām Morē, Allažos un Mālpilī pārapbedītu 117 kritušo leģionāru mirstīgās atliekas Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.
Atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, sabiedriskās organizācijas, kā Latvijas Daugavas Vanagi, Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, sadarbībā ar Cēsu un Siguldas pašvaldību, ārzemju latviešu un citām organizācijām, veica darbu pie Mores kauju piemiņas vietu labiekārtošanas un piemiņas zīmju uzstādīšanas. Tika organizēti vairāki piemiņas pasākumi. Ap 2000. gadu Daugavas Vanagu un Latviešu Virsnieku apvienības biedri ierosināja veidot Mores kauju ekspozīciju vai muzeju Mores kauju piemiņas parkā. Tā kā sabiedrības atsaucība muzeja izveidei bija liela, tad kā pagaidu vietu izvēlējās “Kalna Kaņēnu” saimniecības ēkas telpas. Ir jātic tautā populārajam teicienam, ka “Nekas nav tik pastāvīgs kā pagaidām”, jo muzejam cita vieta nav radīta.
Kā Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības biedrs Jānis Spičs aktīvi piedalījās visos karavīru piemiņas saglabāšanas pasākumos. Savu ieguldījumu viņš ir devis Mores kauju muzeja krājuma papildināšanā, dalījies atmiņu stāstos un kopā ar muzeja darbiniekiem izstaigājis savas kauju pozīcijas pie Laģu mājām. Atkalredzēšanās ar vienmēr smaidīgo un sirsnīgo sirmo vīru Mores kauju piemiņas pasākumā bija kā svētki.
Mores kauju atceres gadadiena, kā nozīmīgākais un populārākais pasākums kritušo karavīru piemiņai, tiek atzīmēta katru gadu.
Pirms 20 gadiem šai pasākumā pulcējās krietns pulks latviešu leģiona bijušo karavīru un virsnieku, bija pat kara veterānu koris. Pasākums bija karu pieredzējušo vīru tikšanās, kritušo cīņu biedru pieminēšana un atmiņas par šo skaudro dzīves posmu.
Lai cik tas nebūtu skumji, laika rats ir nepielūdzams un kara laika aculiecinieku rindas ir kļuvušas ļoti retas. Viss, ko viņi atstājuši mums, ir kļuvis par vēsturi, kas jāsaglabā un jānodod nākošām paaudzēm.
Šogad pasākuma programmā, kā vienmēr, tradicionālais piemiņas brīdis Brāļu kapos pie Roznēnu ozola un uzrunas Mores kauju piemiņas parkā. Pirmo reizi pasākumā tika iedibināta jauna tradīcija - jaunie jaunsargi svinīgo zvērestu nodod Mores kauju piemiņas pasākuma laikā. Pirms tam jaunatne Zemessargu virsnieku vadībā iepazinās ar Mores kauju vēsturi muzeja ekspozīcijās, pārbaudīja savas zināšanas atbildot uz jautājumiem, tikās ar cienījama vecuma leģionāriem no Kurzemes puses, un visi kopā ar grupu ”Vilki” dziedāja vecu vecās karavīru dziesmas. Pēc svinīgā pasākuma jaunieši piedalījās sportiskas šķēršļu trases pieveikšanā.
Saulainās dienas pievakarē brīvdabas estrādē pie Mores tautas nama noskaņām bagātais Kristīnes Šomases koncerts bija kā laba izskaņa notikumiem pilnajai dienai.
Anta Brača, Mores kauju muzeja vadītāja.
Raksts publicēts mēnešraksta “Siguldas avīze” 2020. gada oktobra numurā.
Mores kauju piemiņas pasākums notiks 2020.gada 26.septembrī.
13:00 Kapelāna uzruna un ziedu nolikšana latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.
14:00 Svinīgs pasākums Mores kauju piemiņas parkā Morē ar daudzpusīgu programmu, ar Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Daugavas Vanagu, Zemessargu, Jaunsargu un citu organizāciju pārstāvju piedalīšanos.
Gaidām viesus Mores kauju muzejā no plkst. 10:00 līdz vakaram.
Ar detalizētāku programmu varēs iepazīties www.sigulda.lv.
Detalizēta piemiņas pasākuma programma:
plkst.12.00 – plkst.13.30 Mores kauju muzejs
Sarunas, diskusijas un viktorīna “Iepazīsti Mores kaujas...” Mores kauju muzejā kopā ar kapteini Jāni Slaidiņu un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona galveno virsseržantu Jāni Liepkalnu. Jauniešiem būs iespēja iepazīt Mores kauju vēsturi, saskatīt vēsturiskās likumsakarības un noslēgumā pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas vēsturi.
plkst.13.30 Jauniešu gājiens no Mores kauju muzeja uz Mores kauju piemiņas parku.
plkst.13.00 Ziedu nolikšana pie Roznēnu ozola (kapelāna Raimonda Krasinska uzruna, himna Zemessardzes orķestra izpildījumā, salūta zalves).
plkst.14.00 atceres pasākums Mores kauju piemiņas parkā.
plkst.14.45 karavīru putras dalīšana.
plkst.15.00 dziesmas pie ugunskura kopā ar kori „Tēvija” un Siguldas novada senioru kolektīviem.
plkst.15.30 sportiskas šķēršļu trases Mores kauju piemiņas parkā (kopā ar Jaunsardzes centra 5.novada nodaļas vadītāju Andi Ābelīti).
plkst.17.00 koncerts „Kad visapkārt krāsas vien” Mores estrādē kopā (slikta laika apstākļos Mores TN) ar Kristīni Šomasi.
Izstāde “Paliec mājās”
Šajā sezonā muzeja otrajā stāvā iekārtota izstāde “Paliec mājās”, kurā apskatāmi dažāda veida darbi un darbiņi , kas tapuši Covid pandēmijas izolēšanās periodā. Pavasarī negaidīti radies brīvais laiks, ja to piepilda ar jaunām idejām, atklāj negaidītus brīnumus un radošuma izpausmes.
Iedrošinieties arī Jūs darīt neticamas lietas! Varbūt atklāsiet sevī jaunus talantus.
Izstādē piedalās vienas ģimenes trīs paaudzes.
Antona Brača gleznas
Simonas Bračas gleznas.
Pārējo dalībnieku darbiņi.
Biedrība “Mores muzejs” sākusi sabiedriskā labuma projekta “Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja” īstenošanu.
Biedrība “Mores muzejs” iesniedza sabiedriskā labuma projektu “Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja” Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības izsludinātajā projektu konkursā uz Eiropas Savienības finansējumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.
Projekts tika pozitīvi novērtēts, un tā īstenošanai tika piešķirts 27242 EUR publiskā finansējuma. Siguldas pašvaldība nolēma piešķirt 3000 līdzfinansējuma.
Projektā paredzēts labiekārtot muzejam pieguļošo brīvdabas teritoriju ar dīķi, lai radītu sakārtotu un pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem atpūtai pie ūdeņiem un muzeja apmeklētājiem patīkamu vidi relaksācijai laukos Siguldas apkārtnē.
Muzeja teritoriju vasarā regulāri apmeklē vietējās ģimenes ar bērniem, bet Muzeju nakts pasākumā ierodas ģimenes no plašas apkārtnes. Projektā veicamās darbības vērstas uz drošas vides radīšanu iedzīvotājiem muzeja teritorijā, uzlabojot brīvdabas teritorijas bezmaksas pakalpojuma kvalitāti. Paredzēts norobežot brīvdabas teritoriju no vietējās nozīmes autoceļa ar žogu un iestādīt dzīvžogu, atjaunot laipu pie dīķa, paplašināt dīķa smilšaino krastu bērnu rotaļām un izveidot stāvlaukumu transporta līdzekļiem, ar kuriem mazie apmeklētāji var iepazīties arī aktīvi.
Projekta īstenošana uzsākta šogad maija mēnesī ar mauriņa traktora iegādi plašās brīvdabas teritorijas zāliena kopšanai un pievilcīgas vides uzturēšanai.
Militārā mantojuma tūrisma projekts.
Latvija un Igaunija ir cieši saistītas vēsturiskos valstiskuma veidošanās procesos un turpmāk ir nokļuvušas vienos ģeopolitiskos procesos.
„Lauku ceļotājs” kopā ar 23 partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāk kopīgu projektu, lai pēdējo simts gadu vēstures liecības ietērptu kopīgā militārā mantojuma tūrisma produktā.
Projekts ietvers vienotā tūrisma produktā 150-170 militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. Muzeji, kolekcijas, kauju vietas, militārās būves, un citi objekti uzlabos savas ekspozīcijas, lai varētu piedāvāt interesantu un mūsdienīgu tūrisma pieredzi. Vēsturi interpretēt tūrisma produktā palīdzēs projekta partneri - Igaunijas Kara vēstures muzejs, Hījumā militārās vēstures biedrība, Latvijas okupācijas muzejs un vairāki citi muzeji.
Militārais mantojuma objekti iedalīti četros laika posmos:
- Valstu neatkarības iegūšana, Brīvības cīņas un 1. Pasaules karš (1914. – 1920.).
- 2. Pasaules karš (1939. – 1945.).
- Nacionālo partizānu kustība (1944 – 1957).
- Padomju laiks un neatkarības atjaunošana (1945. – 1990.).
20. gadsimta kari mums atstājuši militāros objektus, kara pēdas ir gan uz zemes, gan zem ūdens. Tautas atmiņā ir neskaitāmi stāsti un atmiņas par vēsturiskajiem notikumiem. Igaunijas/Latvijas pārrobežu projekts vēlas dot savu ieguldījumu kopīgās vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Tūrisma produkts tiks veidots apsekojot objektus, vācot vēsturiskos faktus, foto liecības un stāstus. Materiāli tiks apkopoti militārā mantojuma tūrisma brošūrā ar karti un ceļvedī militārā tūrisma maršruta plānošanai.
Visa informācija būs pieejama šobrīd topošajā tiešsaistes platformā militaryheritagetourism.info. Ceļotājiem tiks piedāvāti 10 ceļojumu maršruti.
Projekta īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.12.2022. Projekta aktualitātes: https://www.celotajs.lv/lv/project/24
Siguldas novada Mores pagastā atrodas ar 2.pasaules kara darbību saistīti apskates objekti. Vācu armijas atkāpšanās ceļā uz Rīgu pēdējās nozīmīgās kaujas notika Siguldas aizsardzības līnijā, aizkavējot Sarkanās armijas ienākšanu Rīgā. Rezultātā mazāk cieta galvaspilsēta un iedzīvotājiem bija iespēja doties bēgļu gaitās. Mores pagastā apskatāmi Mores kauju piemiņas parks ar aizsardzības līnijas inženierbūvēm, Brāļu kapi un Mores kauju muzejs ar militārās tehnikas brīvdabas ekspozīciju, tai skaitā Sarkanās armijas tanku T-34.
Biedrība “Mores muzejs” ir Militārā mantojuma projekta partneris un veiks Mores kauju muzeja brīvdabas militārās tehnikas eksponēšanas uzlabojumus un teritorijas labiekārtošanu, kā arī dos savu ieguldījumu informatīvo materiālu sagatavošanā. Darbs pie projekta īstenošanas ir uzsākts, lai šogad veiktu lielāko ieguldījumu daļu brīvdabas ekspozīcijas infrastruktūrā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība (ERAF Interreg Estonia-Latvia).
Informāciju sagatavoja Projekta partnera - biedrības “Mores muzejs” pārstāve Anta Brača.
09.05.2020.
Paziņojums: Sakarā ar COVID-19 vīrusa pandēmijas ierobežojumiem Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā šogad 16. maijā nenotiks.
Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2020.
Tuvojas jaunā tūrisma sezona, kuras sākumā kā parasti, šogad 16.maijā no plkst. 18-tiem, notiks bezmaksas Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.
Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības 100 gadadienu, biedrība “Mores muzejs” jau trešo gadu pasākumā interesantā veidā pasniedz apmeklētājiem vēstures stāstus par svarīgākajiem gada notikumiem mūsu valsts tapšanas periodā no 1918. līdz 1920.gadam. Stāsti tiek papildināti ar vietējo iedzīvotāju saglabātiem un maz pētītiem vēstures materiāliem par Mores pagastu.
Šī gada pasākuma noslēdzošā tēma “Mums ir sava valsts” - 1920.gada notikumi Latvijā un Mores pagastā tiks pasniegti apmeklētājiem kā vēstures stāsts Mores kultūras nama amatierteātra dalībnieku lasījumā un vietējo vēstures pētnieku stāstījumā.
Tiks atklāta jauna gadskārtējā izstāde “Mores Poriešu dzimtas kultūrvēsturiskais mantojums”, kurā varēs uzzināt par novada iedzīvotāju devumu kultūras mantojuma un vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.
Ikviens varēs iesaistīties M. Porietes vadītajā dabas materiālu meistarklasē, kura veidota iedvesmojoties no tradicionālajiem darba paņēmieniem, “Kalna Vaizuļu” dabas, un dzimtas nostāstiem.
Pasākumu pieskandēs gadsimta sirds dziesmas Morē iemīļotas dziesmu izpildītājas un muzikantes Aigas Auziņas izpildījumā.
Muzeju nakts pasākuma turpinājumā aktīvākie apmeklētāji varēs mēroties spēkos un veiklībā dažādās biedrības “Reāls piedzīvojums” atrakcijās.
Būs baudāma uz ugunskura vārīta Pavasara zāļu tēja un Mores ekoloģisko saimniecību gardumu degustēšana.
Visu vakaru būs apskatāmas Mores kauju muzeja ekspozīcijas, jaunatklātā izstāde un tematisko video sižetu demonstrējumi par Poriešu dzimtas saglabāto kultūras mantojumu.
Pasākumu organizē biedrība “Mores muzejs” sadarbībā ar Mores pagasta Tautas namu, ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras projektu finansējumu.
