Mores kauju muzejs
 







- Ekspozīcijas telpa-noliktava

- Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai

- Publiskās infrastruktūras pilnveidošana

- Zivsaimniecības projekts

- Kultūrvēsturiskais mantojums

- "Amatniecības darbnīca"

- Kapacitātes stiprināšanas projekts


draugiem.lv   Twitter   Facebook
 
 

Aktualitātes

Mores kauju piemiņas pasākums 2019.gada septembrī.

Šogad ir izmainīts pasākuma norises laiks.

Mores kauju piemiņas pasākums notiks piektdienā 27. septembrī.

Sākums 12:00 ar svētbrīdi latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.

14:00 atceres pasākums Mores kauju piemiņas parkā.

No 9:00 Mores kauju muzejā atvērto durvju diena. Gaidām pasākuma dalībniekus līdz 18:00.

Mores kauju piemiņas pasākums 2019   Mores kauju piemiņas pasākums 2019

Šī gada jaunumi, ko vēl var paspēt apskatīt Mores kauju muzejā.

Morē jau jūtama rudens elpa. Vasaras izskaņa ir saulaina un ceļi uz Mores pagasta tūrisma apskates objektiem ir ļoti labi. No Līgatnes puses ved pavisam jauns asfaltēts ceļš, bet no Siguldas puses šogad uzklāts melnais ceļa segums ir līdz Kārtūžiem.

Mores kauju muzejā apskatāmas jaunas izstādes par 1.pasaules karu Vidzemes pusē, jaunās Latvijas valsts tapšanas notikumi 1919.gadā un Latvijas armijas 100gadei veltīts foto stends.

Muzeja 2.stāvā plašs suvenīru piedāvājums un mājamatniecības darbarīku izstāde.

Vasaras saulei veltītā rokdarbu izstāde “’Pērles un vasara” vēl apskatāma līdz 10.oktobrim.


 

Mores kauju muzejā notiks rokdarbnieču vasaras pasākums.

Muzejā ir atvēra izstāde, kurā izstādīti ar pērlīšu rakstiem un krāsainiem ziedu motīviem rotāti tērpi.

Šā gada 13. jūlijā aicinām visas rokdarbnieces tikties pieredzes apmaiņas pasākumā Mores kauju muzejā ar saviem darbiņiem un meistarknifiņiem. Gaidām arī tās, kas vēl tikai meklē ieceres saviem vasaras tērpiem vai arī vēlas apgūt jaunas rokdarbu iemaņas. Paredzētas trīs pieredzējušu rokdarbnieču meistarklases. Būs iespēja pasākuma dalībniekiem demonstrēt savus rokdarbus.

Galvenais ir tikties, iepazīties un rast kontaktus neformālās sarunās. Katrai šādai tikšanās reizei ir turpinājums ilgtermiņā radošā sadarbībā starp dažādām tautas mākslas kopām un studijām.

Mores kauju muzejā notiks rokdarbnieču vasaras pasākums

Pasākumu organizē biedrība “Mores muzejs” ar rokdarbnieču līdzdarbošanos.


Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.

Mēs vienmēr atzīmējam Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas notikumu 1918.gada 18. novembrī, bet vēl nozīmīgāki notikumi risinājās pēc tam 1919. gadā. Tikko dibinātajai valstij, kas 1.pasaules karā bija izlaupīta un zaudējusi pusi no iedzīvotājiem, ļoti sarežģītos politiskos apstākļos nācās cīnīties un nosargāt savu neatkarību.

Muzeju nakts pasākumā biedrība “Mores muzejs” ar Siguldas pašvaldības līdzfinansējumu bija sagatavojis apmeklētājiem iespēju iepazīties ar 1919.gada vēstures materiāliem par trim valdībām Latvijā un neatkarības cīņu notikumiem izstādes stendā un uzvedumā “Senie stāsti”. Mores amatierteātra aktieru izpildījumā 100 gadus saglabātajos atmiņu stāstos dzirdējām novadnieku - Mores Akenstakas muižas īpašnieka Herberta von Blankenhagena piedzīvoto landesvēra rindās un Līgatnes dzelzceļa strādnieka dienasgrāmatā rūpīgi fiksētos notikumus Līgatnē. Karavīru dziesmas skanēja Siguldas kultūras centra “Devons” vīru vokālā ansambļa “Saltavots” izpildījumā.

Par Cēsu rotas brīvprātīgo karavīru pirmajiem šāvieniem Latvijas atbrīvošanas karā un tās nesatricināmo uzticību valdībai stāstīja atv. pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš. Viņš izteica pateicību Mores pagasta “Peļņu” mājas saimniekam Artūram Melbārdim, kurš ar savu vēsturiskās atmiņas stāstu palīdzējis noskaidrot igauņu armijas karavīru bojāeju pārgājiena laikā Mores pagastā. Ē. Krieviņš Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vārdā dāvināja muzejam militāro karti, kurā ir informācija par igauņu armijas karagājienu Vidzemes pusē.

Muzeju nakts pasākums bija labi apmeklēts, ap 800-900 cilvēku. Plašā informācija masu mēdijos, interesantā programma, siltais laiks un labie ceļi uz Mori atvilināja gan jauniešus, ģimenes ar bērniem, gan vecāka gada gājuma cilvēkus. Visus priecēja sacensības “Reāls piedzīvojums” atrakcijās, kur daudzās ģimenes un bērni piedalījās līdz vēlam vakaram. Muzejā apmeklētāji uzturējās vēl pēc pusnakts. Muzeju nakts pasākumā piedalījās ļoti daudz vietējo iedzīvotāju, vispirms jau bērni ar vecākiem un vecvecākiem un arī tie, kam tieši interesē neapgūtā pagasta vēsture.

Mores muzeja kolektīvs pateicas visiem, kas piedalījās 1919.gada vēstures notikumu izzināšanā un atstāstā pasākuma apmeklētājiem. Paldies visiem brīvprātīgajiem palīgiem pasākuma norises nodrošināšanā, Mores ekoloģiskajām saimniecībām par piedalīšanos, Siguldas novada pašdarbniekiem un Siguldas novada pašvaldībai par pasākuma finansiālo atbalstu.

Anta Brača, Mores kauju muzeja vadītāja.
T.26699694

Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 
Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs  Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs 

Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.

Muzeju nakts 2019. Mores Muzejs

Atmiņu stāsts par zaudēto dzimteni atgriežas mājās...

Mores pagasta Akenstakas muižas vēstures pētnieku grupa un projekta vadītāja Marika Celma uzgāja 1966.gadā Vācijā izdoto grāmatu “Am Rande der Weltgeschichte”. Šo grāmatu sarakstījis Akenstakas muižas īpašnieka dēls Herberts von Blankenhagens kā atmiņu stāstu par veco Vidzemi aptverot laika posmu no 1913.-1923. gadam.

Akenstakas muižas parka sakopšanas projekta noslēguma pasākuma laikā 2015.gada 25. augustā šī grāmata nonāca autora dzimtajā muižas pagalmā.

Akenstakas muižas parka labiekārtošanas noslēguma pasākums, 2015.g. Akenstakas muižas parka labiekārtošanas noslēguma pasākums, 2015.g. Projekta vadītāja Marika Celma, 2015.g. Herberta von Blankenhāgena grāmata “Am Rande der Weltgeschichte” dzimtās Akenstakas muižas pagalmā, 2015.g.

Grāmatā ir stāsts par 20.gadsimta vācbaltiešu muižniecības dzīvi un tās likteni, ko noteica 1.pasaules karš, revolūcijas Krievijā un Vācijā, cīņa par Latvijas valsts izveidi, brīvību un pastāvēšanu. Vācbaltiešu kopienas ietekme uz Latvijas neatkarības iegūšanu un nosargāšanu ir loti maz vēsturē parādīta un sabiedrībai maz zināma.

Autora atmiņas ir par šobrīd jau 100 gadu seniem notikumiem, kas skāra Vidzemes puses pilsētas un pagastus, kā Cēsis, Siguldu, Inčukalnu, Mālpili, Allažus, Mori, Nītauri, Līgatni, u.c. Tā ir arī mūsu vēsture, tikai citā skatījumā. Secinājums viens- grāmatai jābūt pieejamai latviešu lasītājam.

Grāmatas tulkošanu un saziņu ar autora mantiniekiem Vācija uzņēmās Indra Čekstere un ar lielu degsmi tulkojumu papildināja ar attēliem un ziņām par Blankenhāgenu dzimtas vēsturi . Grāmatas izdošanas projekta vadību veica Marika Celma, piesaistot atbalstītājus, kā Siguldas novada pašvaldību, VKKF, ģrāmatu apgādu Madris un daudzus citus.

Grāmatas atvēršanas svētki bija 2018.gada decembrī Mencendorfa namā Rīgā un Siguldas pils kompleksā. Grāmata nopērkama grāmatnīcās un var jau pieprasīt lasīšanai bibliotēkās. Iesaku visiem, kam interesē mazpazīstamas mūsu valsts vēstures lapaspuses.

Grāmata latviešu valodā ceļā pie lasītāja  Tulkotāja un vēstures pētniece Indra Čekstere grāmatas atvēršanas svētkos, 2018.g.  Grāmatas ievada autors Dr.hist. Gints Apals.  Projekta vadītāja Marika Celma un tulkotāja Indra Čekstere grāmatas atvēršanas svētkos.  Mores muzeja vadītāja iesaka grāmatu lasītājiem. 

Anta Brača, Mores muzeja vadītāja.


Laimīgu 2019. gadu visiem,
kuri ir ar mums un iecerējuši būt pie mums Mores kauju muzejā!

Laimīgu 2019. gadu
     

"Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, LV-2170 Tālruņi: +371 64147236, +371 29446115