Mores kauju muzejs
 







- Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja

- Militārā mantojuma tūrisma projekts. (Military heritage)

- Ekspozīcijas telpa-noliktava

- Aprīkojuma iegāde sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai

- Publiskās infrastruktūras pilnveidošana

- Zivsaimniecības projekts

- Kultūrvēsturiskais mantojums

- "Amatniecības darbnīca"

- Kapacitātes stiprināšanas projekts


draugiem.lv   Twitter   Facebook
 
 

Aktualitātes

Biedrība “Mores muzejs” īstenojusi sabiedriskā labuma projektu
Nr. 19-04-AL32-A019.2201-000003
“Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja”

Eiropas Savienības lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

Labiekārtota Mores kauju muzeja brīvdabas teritorija ap dīķi. Radīta sakopta un droša vieta atpūtai pie ūdeņiem vietējiem iedzīvotājiem un pievilcīga vide muzeja apmeklētājiem relaksācijai dabā Siguldas novadā:

Projekta kopējās izmaksas 29 010 EUR, tai skaitā, publiskais finansējums 25 890 EUR un Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējums 2 877 EUR.

Projekts īstenots no 2020. līdz 2021.gadam, radīta sakopta un droša vieta atpūtai pie ūdeņiem.

Projekta īstenošanas laikā paveikts:

  • brīvdabas teritorija norobežota no satiksmes ceļiem ar žogu un iestādīts dzīvžogs;
  • paplašināts smilšainais krasts pie dīķa, atjaunota laipa un bruģa celiņš;
  • uzbūvēts transportlīdzekļu novietošanas laukums un iebrauktuve no ceļa;
  • teritorijā atjaunots grants klājums celiņiem un zāliens, izvietotas atkritumu urnas;
  • Iegādāts John Deere firmas zāles pļāvējs zāliena kopšanai un pievilcīgas vides uzturēšanai.

Labiekārtotā teritorija ir sabiedriski pieejama, atpūta pie ūdeņiem ir bez maksas.

Grants virskārta celiņiem  Celiņi un stāvvieta  Iebrauktuve  Žogs,dzīvžogs, zāliena kopšana  Labiekārtotā teritorija pie dīķa  Atpūta pie ūdeņiem  Atpūta pie ūdeņiem  Atpūta pie ūdeņiem 


Tūrisma sezona un daba pilnā plaukumā Morē.

Mores kauju muzejs ir atvērts apmeklētājiem. Jūtami pieaugusi apmeklētāju interese par Mores pagasta militārajiem un dabas tūrisma objektiem, kā

  • Mores kauju piemiņas parku,
  • Latviešu leģionāru un Sarkanās armijas Brāļu kapiem,
  • Mores kauju muzeja ekspozīcijām un militārās tehnikas brīvdabas ekspozīciju un labiekārtotu dabas atpūtas zonu,
  • 1.pasaules kara kauju piemiņas vietu pie “Peļņiem”,
  • briežu dārzu – “Safari parks More”,
  • dabas taku uz Zušu sēravotu,
  • Akenstakas muižas apkārtni un vēsturi.

Tūrisma maršruts uz Mores pagastu ietver daudzpusīgas apskates vietas, apmeklētājiem būs daudz interesantu atklāsmju un vienlaicīgi relaksācija dabas vidē. Tūrisma objekti ir labiekārtoti un uzturēti labā kvalitātē. Pie mums sevišķi labi jūtas ģimenes ar bērniem, vecākiem un vecvecākiem.

Nokļūšana no Siguldas uz Mori vairs nav pa putekļainu ceļu, bet pa šogad atjaunotu, labas kvalitātes melnā seguma ceļu. Sabiedriskā transporta kursēšanas vasaras grafiks gan nav draudzīgs tūristiem.

Vasaras sezonas apmeklētāji muzejā  NATO karavīru grupa brīvdienā apmeklē Mores muzeju  Militārā tehnika brīvdabas ekspozīcijā  Militārā tehnika brīvdabas ekspozīcijā  Jaunais dekoratīvais dzīvžogs norobežo brīvdabas teritoriju no ceļiem  Teritorijas sakopšana prasa darbu  Vietējie iedzīvotāji un muzeja apmeklētāji izmanto iespēju relaksēties pie ūdeņiem  Vietējie iedzīvotāji un muzeja apmeklētāji izmanto iespēju relaksēties pie ūdeņiem  Vietējie iedzīvotāji un muzeja apmeklētāji izmanto iespēju relaksēties pie ūdeņiem  Jāņu zāles pie muzeja  Gada īsākās nakts ugunskurs  Ugunskura gaismā...

Lēnām pienācis pavasaris Morē.

Pagājušajā gadā tika labiekārtota Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcija, izmantojot Eiropas Savienības piešķirtos finanšu līdzekļus divu projektu ietvaros.

Mores kauju muzeja militāra brīvdabas ekspozīcija tika papildināta ar trim transporta līdzekļiem. Teritorijā uzlaboti eksponātu stāvlaukumiņi un norobežoti eksponāti, kas domāti tikai apskatei. Atsevišķi lielākajā stāvvietā novietota tehnika, ko interesenti var apskatīt tuvāk.

Visā muzeja brīvdabas teritorijā atjaunots zāliens un celiņu grants segums.

Muzeja teritorijas atpūtas zonā pie dīķa ir atjaunota laipa, paplašināta krasta smilšainā zona, izvietoti soliņi un atkritumu urnas.

Apmeklētāju drošībai muzeja teritorija no autoceļiem norobežota ar sētu un iestādīts dzīvžogs, kas vasaras sākumā mūs priecēs ar baltiem ziediem.

Mūsu rūpes veltītas Jums, lai brauciens uz Mori būtu patīkams un vērtīgs.

Brīvdabas teritoriju apmeklētāji patstāvīgi var apmeklēt jebkurā laikā. Sagaidām saudzīgu attieksmi pret dabu un mūsu darbu.

Pavasaris Mores kauju muzejā  Pavasaris Mores kauju muzejā  Uzlabota Militārās tehnikas ekspozīcija Mores kauju muzejā  Jauns žogs teritorijai  Apskates objekti Morē 

Apmeklējiet Mori arī ziemā.

Šogad atkal mums ir sniegota ziema. Ceļot gribētājiem ir ko apskatīt Morē brīvā dabā. Vispirms jau brauciens no Siguldas uz Mori pa ainavisku apvidu un piesnigušiem mežiem. Neiebraucot pagasta centrā nonāksiet pie diviem blakus esošiem apskates objektiem: briežu dārza Safari parks More un Mores kauju muzeja.

Pandēmijas ierobežojumu dēļ pašlaik Mores kauju muzeja ekspozīcijas telpas ir slēgtas, bet brīvdabas ekspozīciju var apskatīt. Tā sastāv no kara un pēckara laika militārās transporta tehnikas ar centrālo eksponātu - Sarkanās armijas tanku T-34. Pagājušajā gadā ekspozīcija vēl tika papildināta ar trīs nolietotām mūsdienu militārās tehnikas vienībām.

Apskati var veikt jebkurā laikā nekontaktējoties ar muzeja saimniekiem, t.i., ieejas maksa ievietojama kastītē pie muzeja ēkas sienas, un pēc apskates aiztaisāmi saliekamās sētas vārti.

Mores centrā pie ceļa krustojuma ir apskatāms Mores kaujas piemiņas parks ar piemiņas zīmēm un memoriālo plāksni ar kaujās kritušo latviešu leģionāru vārdiem.

Vēl Mores pagastā atrodas Latviešu leģionāru brāļu kapi pie Roznēnu ozola, Sarkanās armijas brāļu kapi Mores centrā un Piemiņas akmens Latviešu strēlniekiem par izcīnīto uzvaru pār ķeizariskās vācu armijas vienībām 1917.gada septembrī pie Peļņu mājām.

No Mores Latvijas apceļotāji var doties uz tuvējo gleznaino Nītauri, Mālpili vai Līgatni, kur atklāsiet daudz kā interesanta.

                   

Pieskāriens vēsturei.

Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumā egļu galotnēs vējš šalca skumjāk. Pirms mēneša mūžībā aizgāja pēdējais Mores kaujas kareivis Jānis Spičs (22.06.1923.-21.08.2020.). Šoreiz pāri egļu galotnēm neizskanēja Jāņa Spiča vienmēr teiktā uzruna savas ložmetējnieku komandas kritušo cīņu biedru, Liepiņa, Laurinoviča, Butes, Zālīša un no Mores kaujās gūtā ievainojuma mirušā komandiera virsleitnanta Graumaņa piemiņai. Arī Jānis tika ievainots 5.oktobrī, pēdējā Mores kaujas dienā, jau pēc atkāpšanās pavēles saņemšanas.

“Bez pagātnes nav nākotnes” – mēdz teikt cilvēki dažādos variantos. Šo sajūtu kopumu spēcīgi izjūtam, piedaloties Mores kaujās kritušo latviešu karavīru atceres pasākumos.

Katras tautas, tāpat kā katra cilvēka dzīvē, ir notikumi, laiks un datumi, kas bijuši nozīmīgi laika ritumā ar ietekmi vēl šodien.

Mores kauja notika 1944.gada rudenī no 25.septembra līdz 5.oktobrim. Tā bija pēdējā lielākā kauja Vidzemes pusē, kurā latviešu leģiona 19.divīzijas karavīri sīvās cīņās divas nedēļas aizturēja Sarkanās armijas virzību uz Rīgas jūras līci un Rīgu. Tas deva laiku vācu armijai organizēti atkāpties no Ziemeļvidzemes un Rīgas pilsētas un arī bēgļiem izbraukt uz Kurzemi, tādejādi ietekmējot turpmākos vēsturiskos notikumus.

Kauju laikā Mores zemē tika guldīti ap 75 kritušo karavīru, katrai kapu kopiņai bija pielikts krusts un plāksnīte ar karavīra datiem. Pēc pavēles vācu armijai atkāpties, More un turpmāk visa Latvija nonāca padomju varas rokās. Nekas netika saudzēts. Vairākus gadus pēc kara rudeņos vēl kādas rokas kapu kopiņām uzlika ziedus. Tomēr varas aizliegumi, laika zobs un dabas spēks visu nolīdzināja, bet tautas atmiņa un pretestības gars saglabājās.

Jānis Spičs, pēc Mores ievainojuma sadziedēšanas Vācijā, vēl 1945.gada martā tika nosūtīts karot Kurzemē. 24. maijā viņa rota nonāca gūstā. “Ar to brīdi sākās moku dzīve padomju lāģeros” saka Jānis savā dzīvesstāstā, ko viņš kā Latvijas patriots, ir atstājis savai ģimenei. Atmiņu stāsts nākošgad tiks izdots grāmatā un būs pieejams plašākai sabiedrībai.

Pēc izsūtījuma atgriezies Latvijā Jānis Spičs vairākas reizes kopā ar dēlu izstaigāja aizaugšos, bet neizzudušos kara ierakumus Morē.

No 1988.gada līdz 1994. gadam Latvijas Nacionālās karavīru biedrības biedri aktīvi darbojās, lai ar pienācīgu godu no apbedījumu vietām Morē, Allažos un Mālpilī pārapbedītu 117 kritušo leģionāru mirstīgās atliekas Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.

Atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, sabiedriskās organizācijas, kā Latvijas Daugavas Vanagi, Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, sadarbībā ar Cēsu un Siguldas pašvaldību, ārzemju latviešu un citām organizācijām, veica darbu pie Mores kauju piemiņas vietu labiekārtošanas un piemiņas zīmju uzstādīšanas. Tika organizēti vairāki piemiņas pasākumi. Ap 2000. gadu Daugavas Vanagu un Latviešu Virsnieku apvienības biedri ierosināja veidot Mores kauju ekspozīciju vai muzeju Mores kauju piemiņas parkā. Tā kā sabiedrības atsaucība muzeja izveidei bija liela, tad kā pagaidu vietu izvēlējās “Kalna Kaņēnu” saimniecības ēkas telpas. Ir jātic tautā populārajam teicienam, ka “Nekas nav tik pastāvīgs kā pagaidām”, jo muzejam cita vieta nav radīta.

Kā Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības biedrs Jānis Spičs aktīvi piedalījās visos karavīru piemiņas saglabāšanas pasākumos. Savu ieguldījumu viņš ir devis Mores kauju muzeja krājuma papildināšanā, dalījies atmiņu stāstos un kopā ar muzeja darbiniekiem izstaigājis savas kauju pozīcijas pie Laģu mājām. Atkalredzēšanās ar vienmēr smaidīgo un sirsnīgo sirmo vīru Mores kauju piemiņas pasākumā bija kā svētki.

Mores kauju atceres gadadiena, kā nozīmīgākais un populārākais pasākums kritušo karavīru piemiņai, tiek atzīmēta katru gadu.

Pirms 20 gadiem šai pasākumā pulcējās krietns pulks latviešu leģiona bijušo karavīru un virsnieku, bija pat kara veterānu koris. Pasākums bija karu pieredzējušo vīru tikšanās, kritušo cīņu biedru pieminēšana un atmiņas par šo skaudro dzīves posmu.

Lai cik tas nebūtu skumji, laika rats ir nepielūdzams un kara laika aculiecinieku rindas ir kļuvušas ļoti retas. Viss, ko viņi atstājuši mums, ir kļuvis par vēsturi, kas jāsaglabā un jānodod nākošām paaudzēm.

Šogad pasākuma programmā, kā vienmēr, tradicionālais piemiņas brīdis Brāļu kapos pie Roznēnu ozola un uzrunas Mores kauju piemiņas parkā. Pirmo reizi pasākumā tika iedibināta jauna tradīcija - jaunie jaunsargi svinīgo zvērestu nodod Mores kauju piemiņas pasākuma laikā. Pirms tam jaunatne Zemessargu virsnieku vadībā iepazinās ar Mores kauju vēsturi muzeja ekspozīcijās, pārbaudīja savas zināšanas atbildot uz jautājumiem, tikās ar cienījama vecuma leģionāriem no Kurzemes puses, un visi kopā ar grupu ”Vilki” dziedāja vecu vecās karavīru dziesmas. Pēc svinīgā pasākuma jaunieši piedalījās sportiskas šķēršļu trases pieveikšanā.

Saulainās dienas pievakarē brīvdabas estrādē pie Mores tautas nama noskaņām bagātais Kristīnes Šomases koncerts bija kā laba izskaņa notikumiem pilnajai dienai.

Anta Brača, Mores kauju muzeja vadītāja.
Raksts publicēts mēnešraksta “Siguldas avīze” 2020. gada oktobra numurā.

Jānis Spičs 1991.gads  Jānis Spičs 2010.gads  Jānis Spičs 2014.gads 

Mores kauju piemiņas pasākums notiks 2020.gada 26.septembrī.

Mores kauju piemiņas pasākums notiks 2020.gada 26.septembrī.

13:00 Kapelāna uzruna un ziedu nolikšana latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola Mores pagastā.

14:00 Svinīgs pasākums Mores kauju piemiņas parkā Morē ar daudzpusīgu programmu, ar Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Daugavas Vanagu, Zemessargu, Jaunsargu un citu organizāciju pārstāvju piedalīšanos.

Gaidām viesus Mores kauju muzejā no plkst. 10:00 līdz vakaram.

Ar detalizētāku programmu varēs iepazīties www.sigulda.lv.

Detalizēta piemiņas pasākuma programma:

plkst.12.00 – plkst.13.30 Mores kauju muzejs

Sarunas, diskusijas un viktorīna “Iepazīsti Mores kaujas...” Mores kauju muzejā kopā ar kapteini Jāni Slaidiņu un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona galveno virsseržantu Jāni Liepkalnu. Jauniešiem būs iespēja iepazīt Mores kauju vēsturi, saskatīt vēsturiskās likumsakarības un noslēgumā pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas vēsturi.

plkst.13.30 Jauniešu gājiens no Mores kauju muzeja uz Mores kauju piemiņas parku.

plkst.13.00 Ziedu nolikšana pie Roznēnu ozola (kapelāna Raimonda Krasinska uzruna, himna Zemessardzes orķestra izpildījumā, salūta zalves).

plkst.14.00 atceres pasākums Mores kauju piemiņas parkā.

plkst.14.45 karavīru putras dalīšana.

plkst.15.00 dziesmas pie ugunskura kopā ar kori „Tēvija” un Siguldas novada senioru kolektīviem.

plkst.15.30 sportiskas šķēršļu trases Mores kauju piemiņas parkā (kopā ar Jaunsardzes centra 5.novada nodaļas vadītāju Andi Ābelīti).

plkst.17.00 koncerts „Kad visapkārt krāsas vien” Mores estrādē kopā (slikta laika apstākļos Mores TN) ar Kristīni Šomasi.


Izstāde “Paliec mājās”

Izstāde 'Paliec mājās'

Šajā sezonā muzeja otrajā stāvā iekārtota izstāde “Paliec mājās”, kurā apskatāmi dažāda veida darbi un darbiņi , kas tapuši Covid pandēmijas izolēšanās periodā. Pavasarī negaidīti radies brīvais laiks, ja to piepilda ar jaunām idejām, atklāj negaidītus brīnumus un radošuma izpausmes.

Iedrošinieties arī Jūs darīt neticamas lietas! Varbūt atklāsiet sevī jaunus talantus.

Izstādē piedalās vienas ģimenes trīs paaudzes.

Antona Brača gleznas

Autors: Antons Bračs  Autors: Antons Bračs  Autors: Antons Bračs 

Simonas Bračas gleznas.

Autors: Simona Brača  Autors: Simona Brača  Autors: Simona Brača  Autors: Simona Brača  Autors: Simona Brača 

Pārējo dalībnieku darbiņi.

             

Biedrība “Mores muzejs” sākusi sabiedriskā labuma projekta “Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja” īstenošanu.

Biedrība “Mores muzejs” iesniedza sabiedriskā labuma projektu “Brīvdabas teritorijas labiekārtošana pie Mores kauju muzeja” Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības izsludinātajā projektu konkursā uz Eiropas Savienības finansējumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros. Projekts tika pozitīvi novērtēts, un tā īstenošanai tika piešķirts 27242 EUR publiskā finansējuma. Siguldas pašvaldība nolēma piešķirt 3000 līdzfinansējuma.

Projektā paredzēts labiekārtot muzejam pieguļošo brīvdabas teritoriju ar dīķi, lai radītu sakārtotu un pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem atpūtai pie ūdeņiem un muzeja apmeklētājiem patīkamu vidi relaksācijai laukos Siguldas apkārtnē.

Muzeja teritoriju vasarā regulāri apmeklē vietējās ģimenes ar bērniem, bet Muzeju nakts pasākumā ierodas ģimenes no plašas apkārtnes. Projektā veicamās darbības vērstas uz drošas vides radīšanu iedzīvotājiem muzeja teritorijā, uzlabojot brīvdabas teritorijas bezmaksas pakalpojuma kvalitāti. Paredzēts norobežot brīvdabas teritoriju no vietējās nozīmes autoceļa ar žogu un iestādīt dzīvžogu, atjaunot laipu pie dīķa, paplašināt dīķa smilšaino krastu bērnu rotaļām un izveidot stāvlaukumu transporta līdzekļiem, ar kuriem mazie apmeklētāji var iepazīties arī aktīvi.

Projekta īstenošana uzsākta šogad maija mēnesī ar mauriņa traktora iegādi plašās brīvdabas teritorijas zāliena kopšanai un pievilcīgas vides uzturēšanai.

  


Militārā mantojuma tūrisma projekts.

Latvija un Igaunija ir cieši saistītas vēsturiskos valstiskuma veidošanās procesos un turpmāk ir nokļuvušas vienos ģeopolitiskos procesos.
„Lauku ceļotājs” kopā ar 23 partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāk kopīgu projektu, lai pēdējo simts gadu vēstures liecības ietērptu kopīgā militārā mantojuma tūrisma produktā.

Projekts ietvers vienotā tūrisma produktā 150-170 militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. Muzeji, kolekcijas, kauju vietas, militārās būves, un citi objekti uzlabos savas ekspozīcijas, lai varētu piedāvāt interesantu un mūsdienīgu tūrisma pieredzi. Vēsturi interpretēt tūrisma produktā palīdzēs projekta partneri - Igaunijas Kara vēstures muzejs, Hījumā militārās vēstures biedrība, Latvijas okupācijas muzejs un vairāki citi muzeji.

Militārais mantojuma objekti iedalīti četros laika posmos:

  • Valstu neatkarības iegūšana, Brīvības cīņas un 1. Pasaules karš (1914. – 1920.).
  • 2. Pasaules karš (1939. – 1945.).
  • Nacionālo partizānu kustība (1944 – 1957).
  • Padomju laiks un neatkarības atjaunošana (1945. – 1990.).

20. gadsimta kari mums atstājuši militāros objektus, kara pēdas ir gan uz zemes, gan zem ūdens. Tautas atmiņā ir neskaitāmi stāsti un atmiņas par vēsturiskajiem notikumiem. Igaunijas/Latvijas pārrobežu projekts vēlas dot savu ieguldījumu kopīgās vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Tūrisma produkts tiks veidots apsekojot objektus, vācot vēsturiskos faktus, foto liecības un stāstus. Materiāli tiks apkopoti militārā mantojuma tūrisma brošūrā ar karti un ceļvedī militārā tūrisma maršruta plānošanai.

Visa informācija būs pieejama šobrīd topošajā tiešsaistes platformā militaryheritagetourism.info. Ceļotājiem tiks piedāvāti 10 ceļojumu maršruti.

Projekta īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.12.2022. Projekta aktualitātes: https://www.celotajs.lv/lv/project/24

Siguldas novada Mores pagastā atrodas ar 2.pasaules kara darbību saistīti apskates objekti. Vācu armijas atkāpšanās ceļā uz Rīgu pēdējās nozīmīgās kaujas notika Siguldas aizsardzības līnijā, aizkavējot Sarkanās armijas ienākšanu Rīgā. Rezultātā mazāk cieta galvaspilsēta un iedzīvotājiem bija iespēja doties bēgļu gaitās. Mores pagastā apskatāmi Mores kauju piemiņas parks ar aizsardzības līnijas inženierbūvēm, Brāļu kapi un Mores kauju muzejs ar militārās tehnikas brīvdabas ekspozīciju, tai skaitā Sarkanās armijas tanku T-34.

Biedrība “Mores muzejs” ir Militārā mantojuma projekta partneris un veiks Mores kauju muzeja brīvdabas militārās tehnikas eksponēšanas uzlabojumus un teritorijas labiekārtošanu, kā arī dos savu ieguldījumu informatīvo materiālu sagatavošanā. Darbs pie projekta īstenošanas ir uzsākts, lai šogad veiktu lielāko ieguldījumu daļu brīvdabas ekspozīcijas infrastruktūrā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība (ERAF Interreg Estonia-Latvia).
Informāciju sagatavoja Projekta partnera - biedrības “Mores muzejs” pārstāve Anta Brača.
09.05.2020.


Paziņojums: Sakarā ar COVID-19 vīrusa pandēmijas ierobežojumiem Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā šogad 16. maijā nenotiks.

Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2020.

Tuvojas jaunā tūrisma sezona, kuras sākumā kā parasti, šogad 16.maijā no plkst. 18-tiem, notiks bezmaksas Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā.

Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības 100 gadadienu, biedrība “Mores muzejs” jau trešo gadu pasākumā interesantā veidā pasniedz apmeklētājiem vēstures stāstus par svarīgākajiem gada notikumiem mūsu valsts tapšanas periodā no 1918. līdz 1920.gadam. Stāsti tiek papildināti ar vietējo iedzīvotāju saglabātiem un maz pētītiem vēstures materiāliem par Mores pagastu.

Šī gada pasākuma noslēdzošā tēma “Mums ir sava valsts” - 1920.gada notikumi Latvijā un Mores pagastā tiks pasniegti apmeklētājiem kā vēstures stāsts Mores kultūras nama amatierteātra dalībnieku lasījumā un vietējo vēstures pētnieku stāstījumā.

Tiks atklāta jauna gadskārtējā izstāde “Mores Poriešu dzimtas kultūrvēsturiskais mantojums”, kurā varēs uzzināt par novada iedzīvotāju devumu kultūras mantojuma un vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.

Ikviens varēs iesaistīties M. Porietes vadītajā dabas materiālu meistarklasē, kura veidota iedvesmojoties no tradicionālajiem darba paņēmieniem, “Kalna Vaizuļu” dabas, un dzimtas nostāstiem.

Pasākumu pieskandēs gadsimta sirds dziesmas Morē iemīļotas dziesmu izpildītājas un muzikantes Aigas Auziņas izpildījumā.

Muzeju nakts pasākuma turpinājumā aktīvākie apmeklētāji varēs mēroties spēkos un veiklībā dažādās biedrības “Reāls piedzīvojums” atrakcijās.

Būs baudāma uz ugunskura vārīta Pavasara zāļu tēja un Mores ekoloģisko saimniecību gardumu degustēšana.

Visu vakaru būs apskatāmas Mores kauju muzeja ekspozīcijas, jaunatklātā izstāde un tematisko video sižetu demonstrējumi par Poriešu dzimtas saglabāto kultūras mantojumu.

Pasākumu organizē biedrība “Mores muzejs” sadarbībā ar Mores pagasta Tautas namu, ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras projektu finansējumu.

Muzeju nakts 2016   Mores kauju muzejs   Sigulda
  

     

"Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, LV-2170 Tālruņi: +371 64147236, +371 29446115