Mores kauju muzejs
 






- Zivsaimniecības projekts

- Kultūrvēsturiskais mantojums

- "Amatniecības darbnīca"

- Kapacitātes stiprināšanas projekts


 
Atbalstītāji
 

Aktualitātes

Muzeju nakts Mores kauju muzejā

2014.gada 17.maijā no 18:00 – 24:00

2014. gada 17. maijā visā Latvijā norisināsies gadskārtējie Muzeju nakts pasākumi. Turpinās Muzeju nakts trīsgadīgais cikls, iezīmējot Raiņa trejkrāsu sauli un Latvijas dārgumus. Šogad iemirdzēsies sarkanā – dzintara krāsa.

Mores kauju muzejā ar Siguldas novada domes atbalstu, Mores tautas nama pašdarbnieku, biedrības „Reāls piedzīvojums” un muzeja brīvprātīgo piedalīšanos notiks pasākums ar daudzpusīgu programmu:

  • 18:00-24:00 Muzeja ekspozīciju un jaunas adīto tērpu izstādes apskate.
  • 18:30-19:00 Rotkaļa Antona Brača dzintara kolekcijas un darbu izstādes apskate un tikšanās ar autoru.
  • 19:00-19:30 Dzintara apstrādes amata demonstrējumi.
  • 19:30-20:30 Mores tautas nama pašdarbnieku programma „Sārtā virpulī” ar sieviešu vokālā ansambļa „Ceriņi”, deju kolektīva „Dāmītes” dalību un apmeklētāju līdzdarbošanos.
  • 20:00- 22:00 Atrakcijas, veiklības sacensības, erudīcijas spēles:
    • Viktorīna „Ko zini, ko uzzināji par dzintaru”.
    • Muzeja krājuma video un foto demonstrējumi.
    • Ugunskura iekurināšana un „Burvju tējas” vārīšana, izmantojot dabā satopamos ārstniecības augus, un baudīšana.
    • Veiklības sacensības un atrakcijas ar pasākuma un militāra muzeja tematikai atbilstošu ievirzi.
  • 20:00- 22:00 Mores vietējo kulināru izstrādājumi „Bufete - Mores garša”
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā! Ieeja bez maksas.
Muzeju nakts 2013 Mores kauju muzejs Sigulda

Mores kaujām 70

Šoruden aprit 70 gadu no smagākajiem 2. Pasaules kara notikumiem Siguldas novadā- Mores kaujas un kara postījumiem Siguldas pilsētā un apkārtnē.

Marta mēnesī pieminam karavīrus, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības par savas Tēvzemes brīvību un neatkarību. Reti, bet Mores kauju muzejā vēl iegriežas kritušo karavīru cīņu biedri. Rudenī muzeju apmeklēja 3.rotas 1.vada komandieris Mores kaujās „Mazratniekos” Pauls Vanags un viesu grāmatā atstāja vēstījumu:

Pauls Vanags

Vēstures grāmatās par Mores kauju ir rakstīts paskopi, tā pieminēta ar vienu teikumu, vai labākā gadījumā ar vienu rindkopu. Plašāk par Mores kaujām raksta rotas komandieris Rolands Kovtuņenko savā grāmatā „Mores kauja”, kur apkopoti materiāli no arhīviem un muzeju krājumiem un atmiņu stāsti, kas ir autoru pierakstīti līdz 2004.gadam.

Mores kauju muzejā audioierakstu krājumā saglabāti latviešu karavīru un 2.pasaules karu piedzīvojušo cilvēku atmiņu stāsti, kas dokumentēti pēdējos astoņos gados. Vecākās paaudzes cilvēku dzīvesstāstos, gribi vai negribi, spilgti izgaismojas kara laika notikumi. Tas ir laiks, kad mūsu tautas vēsturē un katra cilvēka dzīvē notika krass pagrieziens. Aculiecinieku atmiņās notikumi parādās daudzšķautņaini, caur katra cilvēka individuāli pieredzēto un saprasto, tie ir bērna acīm redzēti, jauniešu piedzīvoti, ar karavīra vai virsnieka izpratni uztverti.

Dzīvojot Morē ikdienā redzam vietas, kas ir nozīmīgas kādā aculiecinieka stāstā. Lūk uzkalniņš, tik tuvu frontes ierakumu līnijai. No tā artilērijas novērotājs un uguns koriģētājs Arnolds Līgotnis ar tālskati kā uz delnas redzējis pretinieka uzbrucēju kustību un darbību plašākā joslā. Viņš atceras to, kā sarkanarmieši dzīti uzbrukumā un kas notika ar tiem, kam pietrūka drosmes.

Kaujas pozīcijas Arnolds Līgotnis

„Mazratnieku” mājvieta – smagākais Mores kauju iecirknis. Mājas saimniekiem, kuri kauju dēļ bija spiesti atstāt mājas, līdz šai dienai nav skaidrs, kas toreiz pagasta skaistāko māju uzspridzināja. 3.rotas 1.vada komandieris Pauls Vanags apliecināja, ka leģionāriem atkāpjoties pēc kaujām māja palikusi nesagrauta un „tīra”, t.i. nemīnēta.

Uz „Mazratniekiem” bija vērsta Sarkanās armijas uzbrukuma smaile. Aizstāvot šīs pozīcijas krita daudz 3. rotas karavīru. Saņemot papildspēkus no rezervistiem, pozīcijas tika noturētas. Leģionārs Jānis Krisons stāstīja, ka no 3.rotas krituši 26 karavīri, to starpā rotas komandiera ziņnesis Egils Krustiņš, kurš nonāvēts pretinieka tanka tiešā trāpījumā. Kauju laikā šie karavīri tika apbedīti pie „Torbām” Mores pagastā.

Vairāku apbedījuma vietu leģionāru sarakstus ar datiem, kas norakstīti no krustu plāksnītēm, slepenībā glabāja Mores pagasta iedzīvotāja, neuzticot tos nevienam līdz pat savai nāves stundai. Mantinieki sarakstus nodeva Mores muzejam. Atmodas laikā sākot ar 1989.gadu līdz 1994.gadam notika leģionāru pārapbedīšana izveidojot Latviešu leģiona karavīru kapus pie Roznēnu ozola.

Par kareivi Erhardu (Egilu) Krustiņu īpaši atmiņās pakavējās tolaik jauna meitene no Mālpils pagasta, kas visu mūžu glabājusi vēstules no karavīra, kuru nekad savā dzīvē netika redzējusi. Puiši no frontes rakstījuši meitenēm, pat nepazīstamām. Meitene, tantes mudināta, atbildējusi un tā apmēram gadu ceļojušas sirsnīgas vēstules.

Kara ceļi veduši E.Krustiņu arvien tuvāk Mālpilij un meitenes mājām. Pēdējā saņemtajā vēstulē 1944.gada 19.septembrī E.Krustiņš raksta:

„Dzimtenes frontē,
kaut kur latvju kūts steliņģī”

„Sveicināts!

Liels paldies par Jūsu vēstuli, kuru saņēmu jau labi sen atpakaļ, bet nebija izdevības un laika Jums atbildēt .Arī pasts kārtīgi nedarbojas. Es faktiski nezinu, vai esmu Jums atbildējis vai nē, bet rakstīt Jums rakstīju. Arī Jūs man varējāt rakstīt, ja no manis atbildi nesaņēmāt.

Patreiz mums zēniem iet puslīdz labāk, dabūjām mazliet nostiprināties un tagad varam jau arī kārtīgi uzelpot, agrāk to nevarēja, bet tagad ir daudz vairāk zēnu un puslīdz iet labi. Tikai krievi ar smagiem ieročiem briesmīgi mūs apmētā, tā ka galva ir pilnīgi dulla, kā spainis. Arī man jau otro nedēļu sāp galva. Patreizējā apmešanās vieta mums ir kāda kūts, ēdam, dzeram un dzīvojam šeit. Ēšana ir laba, tikai jākauj un jāpagatavo viss pašiem. Pa dienu ārā gan rādīties nevar, jo tad sāk mētāt ar mīnām. Jūsu skolas biedru neesmu ilgi saticis, vai viņš Jums raksta jeb ne. Sakiet, vai Jūs vēstuli rakstījāt no Kastrānes jeb Jūsu draudzene? Man liekas, ka Jūs to nerakstījāt, ka Jūs labu par mani sapņojāt. Arī Jūs man bieži vien nedodat mieru, redzēju Jūs jau trīs reizes, ka bijām Rīgā. Nupat velns viena mīna izskrēja cauri kūts jumtam, bet bija kļūme un neeksplodēja. Es vakar tā nodomāju, ka būs pie Jums jāaiziet ciemos, jo tālu no Jums vairs neesmu, tik mazliet bailes no Papa un mammas. Bet sakiet kā mums tā noruna ar to ģīmetni, es savu izpildīju, ceru, ka darīsiet to pašu.

Savādāk viss pa vecam, kaujas iet uz priekšu un atkal atpakaļ. Grūti jau ir skatīties, ka dzimtenē soļo krievi, dedzina mājas un labību. Nez ko viņi ar sievietēm dara, kad biju pie Aiviekstes, tad redzēju, ka apm. 25 latvju sievietes un meitenītes, kā Jūs, sadzina vienā mājā, upes otrā pusē. Vēlāk viena meitene Jūsu vecumā bija izbēgusi, pieskrēja pie krasta un sauca, lai ceļot pāri, arī viņu pārcēlu, tā stāstīja ka pagaidām ar viņām krievi neko nedarījuši. Krievi ņēmuši viņas tamdēļ līdzi, lai mēs nešautu. Bet nebija lemts mums ilgi tur palikt, jo bija jāatkāpjas.

Sakiet vai pie Jums viss ir ievākts mājās, rudzi nopļauti, utt. droši vien, ka ir.”

Šoreiz beigšu savu vēstuli un gaidīšu Jūsu.

Ar mīļu sveicienu
Egis.

Vairs dzimtenē neskan ieleja, mežs,
Jo dzimteni bradā ienaidnieks svešs.”

Mores kauju laikā jaunos cilvēkus šķīra vien 6 kilometri, kauju krustugunis un liktenīgais šāviens - uz visiem laikiem.

Sirma kundze no Mālpils noliek ziedus Mores Latviešu leģiona karavīru kapos pie plāksnītes ar uzrakstu Erhards Krustiņš, kar. (27.08.22. – 28.09.44.)

Roznēnu kapi Roznēnu kapi Erhards Krustiņš

Mores kaujās kritušo un bezvēsts pazudušo skaits tika lēsts ap 186 karavīri pēc 1. bataljona komandiera maj. Praudiņa ziņām. Karš ir karš un uzskaitē iespējams tika pielaistas kļūdas. Ir zināms, ka Mores kauju piemiņas parka granīta plāksnē iekalti karavīru vārdi četriem bez vēsts pazudušiem karavīriem, bet tie ir nodzīvojuši garu mūžu dažādās Latvijas vietās.

Izrādās, ka cīņu biedru atmiņa vēl glabā ziņas par tiem, kas šobrīd zināmos sarakstos nav fiksēti. Šoziem tikāmies ar leģionāru Kārli Zīraku, kas karojis Mores pagastā ierakumos pie Kārtūžu muižas. Viņam tieši blakus snaipera lode nonāvējusi cīņu biedru kaprāli Rubenbergu. Kareivji viņu apbedījuši muižas parkā pie lielā ozola. 94 gadu vecais kungs ir gana sparīgs un solīja vasarā atbraukt un parādīt šo vietu.

Kārļa Zīraka dzimtās mājas ir Drabešu pagastā. No kuplās 8 bērnu ģimenes pieci brāļi iesaukti vācu armijā un pēckara likteņi dzimtai izvērtās traģiski.

Ja kara ceļi lielākai daļai sākās līdzīgi – iesaukums vācu armijā, tad liktenis pēc kara ļoti dažāds – nometnes, izsūtījums, represijas ģimenēm, liegums iegūt izglītību, ierobežojumi darba izvēlē un dažādi citi ierobežojumi vēl daudzu gadu garumā pēc kara.

Katra atsevišķa cilvēka stāsts un visu atmiņas kopumā veido skatu uz mūsu tautas likteni laikmeta griežos. Tur gūstam atbildes uz jautājumiem un apstiprinājumus faktiem. Tā ir tautas saglabātā vēsture.

Mazratnieki

Izmantoti materiāli un foto no Mores kauju muzeja krājuma.
Biedrības „Mores muzejs” vadītāja Anta Brača

     

"Kalna Kaņēni", Mores pagasts, Siguldas novads, Rīgas rajons, LV-2170 Tālruņi: +371 64147236, +371 29446115

EEA Grants Latvijas sabiedrības integrācijas fonds EEA Grants Aizsardzības ministrija Tēvijas sargs Sigulda.lv